PAZIŅOJUMS
JKad policija saskaņā ar Krimināllikuma 195. panta 3. punktu konfiscē jūsu aktīvus saistībā ar organizētas grupas veikto liela mēroga naudas atmazgāšanu, jūs zaudējat ne tikai savu bankas kontu. Jūs zaudējat savu vietu šajā pasaulē.
Iedomājieties, ka kādam jaunam paziņam stāstāt, ka pret jums tiek veikta izmeklēšana par naudas atmazgāšanu. Iedomājieties, ka sakāt, ka esat nevainīgs, un redzat viņa reakciju. Tagad iedomājieties, ka to izskaidrojat biznesa partnerim, dzīvokļa īpašniekam vai bankai.
Neviena banka Eiropā neļāva man atvērt kontu. 2022. gadā SEB banka pēc savas iniciatīvas slēdza manu kontu. Es kļuvu par personu, kurai Eiropas Savienībā nav pieejami banku pakalpojumi. Un man nebija nekādu naudas līdzekļu, ko noguldīt bankā - visi tika arestēti. Dzīvot bez bankas konta nozīmē, ka nevar saņemt maksājumus, apmaksāt rēķinus vai funkcionēt mūsdienu ekonomikā.
Es vairs nevarēju strādāt. Man nekad netika izvirzītas apsūdzības, mani netiesāja un neatzina par vainīgu, taču jau pati lieta bija pietiekama. Kā personai, pret kuru tika veikta izmeklēšana par naudas atmazgāšanu, man nebija neviena, kas vēlētos ar mani sadarboties. Mana karjera nevis apstājās, bet gan beidzās.
Es nevarēju uzsākt uzņēmējdarbību. Neviens nevēlas sadarboties ar personu, pret kuru tiek veikta izmeklēšana saistībā ar organizēto noziedzību. Neviens nevēlējās ne ieguldīt, ne parakstīt līgumu.
Es nespēju plānot neko, pat ne mēnesi vai gadu uz priekšu. Katru nākotnes plānu apturēja lieta bez termiņa, bez apsūdzības un bez tiesas sēdes datuma. Viss, ko dzirdēju, bija viena un tā pati frāze: „izmeklēšana turpinās“.
Tad tiesas pieņēma lēmumu. Divas tiesas izskatīja pierādījumus un secināja, ka tie nav pietiekami. Arestu atcēla. Taču krimināllieta netika izbeigta. Cilvēki mani apsveica, bet man nebija noskaņojuma svinēt.
To, ko arests man izmaksāja, vairs nevar atgūt. Soda naudas, juridiskie izdevumi un inflācija, kas grauza manu iesaldēto naudu, ir zuduši neatgriezeniski. Līdzi tiem aizgāja četri manas dzīves gadi. Es izdzīvoju, bet tas arī bija viss, ko varēja teikt.
Pēc visa šī es joprojām nezinu, kas es esmu. Kādreiz man bija karjera, mērķis, dzimtene un dzīves jēga. Tas viss ir pagājis, un nekas to nav aizstājis. Es nezinu, kādi ir mani mērķi un vai vispār vēlos kaut ko atjaunot.
Man vairs nav uzticības manas valsts institūcijām. Es ticēju, ka, ja rīkosies atklāti, deklarēsi savus ienākumus, maksāsi nodokļus un ievērosi likumus, valsts tevi aizsargās. Taču tā vietā tā mani gandrīz salauza.
Atbildīgie cilvēki – izmeklētāji, kuru materiālus divas tiesas atzina par nepietiekamiem un kuri gadiem ilgi turpināja lietas izskatīšanu, neizvirzot apsūdzības un neuzrādot pietiekamus pierādījumus, lai pamatotu mantas arestu, – joprojām ieņem savus amatus. Pret viņiem netiek veikta izmeklēšana, un viņi netiek saukti pie atbildības. Nekas man nedod pamatu uzskatīt, ka tas pats nenotiks ar kādu citu.
Viņi neaizsargā šo valsti. Viņi tai nodara kaitējumu. Katrs tāds gadījums kā mans attur kādu citu, izbeidz vēl vienu karjeru un parāda citiem, ka godīgums nenodrošina aizsardzību un ka par noteikumu ievērošanu joprojām var tikt sodīts. Šis kaitējums nav tikai personīgs — tas kaitē pašai Latvijai.
Lieta joprojām ir izskatīšanā. Izmeklēšana joprojām „turpinās“. Kad kāds meklē manu vārdu, šī lieta parādās. Kad es pieteicos bankas konta atvēršanai, uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai partnerības noslēgšanai, šī lieta ir tur. Dokumentos nav atbrīvošanas no apsūdzības, jo nekad nav bijis ne atbrīvošanas no apsūdzības, ne tiesas prāvas. Lieta vienkārši nekad nav bijusi izbeigta.
Tā Latvijā nozīmē „nav vainīgs“: nav notiesāšanas, nav lietas izbeigšanas, nav atvainošanās un nav arī pierādījuma par nevainīgumu. Tikai pastāvīgs jautājuma zīme pie tavas vārda.
Es pametu Latviju, jo vairs nevarēju tur dzīvot. Tā ir valsts, kurā esmu dzimis, kur esmu samaksājis vairāk nekā trīs miljonus eiro nodokļos un kur esmu uzcēlis savu dzīvi. Bet man vairs nebija iespējams tur palikt.
Iepriekšējā lappusē minētie skaitļi atspoguļo valsts ieņēmumus eiro. Šajā lappusē runāts par to, ko nevar izmērīt: par attiecībām, kas nekad nav izveidojušās, par darbu, kas nekad nav paveikts, par gadiem, kas vairs neatgriezīsies, un par zaudēto uzticību.
Šī lieta nav beigusies. To, ko Latvija man nedeva — lietas izbeigšanu un patiesību ierakstītu lietas materiālos — es gatavojos meklēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.